4. augusts / Telefons, iela un gaļa

Image

Šodien piektdiena. Eiropā tā iezīmē nedēļas pēdējo darba dienu, šeit – nedēļas nogales sākumu. Cik jauki, ja vien nebūtu jāstrādā pirmdienās.  Ar katru dienu Daka kļūst mājīgāka, tomēr pietrūkst Latvijas. Tā rezultātā man tiek bloķēts telefons. Iemesls ir pārlieku lielie tēriņi par zvaniem uz Latviju, kas pārsniedz drošības naudu. Bet lieli tēriņi ir ļoti relatīvs jēdziens un it sevišķi Bangladešā. Apmērām 30 minūtes sarunām ar Latviju man izmaksā ap 1000 takām, kas ir … 10 eiro. Situācija tiek atrisināta dienu vēlāk, kad mēs aizbraucam uz mūsu mobilā telefona operatora „Robi” klientu apkalpošanas centru un papildinām drošības naudas apjomu. Kad tas ir izdarīts steidzamies atpakaļ uz mūsu automašīnu otrā ielas pusē un to ir grūtāk izdarīt nekā pazvanīt uz Latviju. Mežonīgā satiksme uz galvenās Gulšan rajona ielas prasa spēju ātri skriet un labu koordināciju. Papildus prasme, kas noder un kuru piekopj vietējie Bangladešieši, ir kratīt mašīnām ar pirktu. Es nezinu cik tas daudz palīdz, bet pāri ielai mēs tiekam sveiki un veseli. Šeit gan man ir jāpiebilst (īpaši rūpīgi šis teikums ir jālasa manai mammai) – lai arī satiksme ir haotiska, mašīnu ātrums nav liels un tādēļ nav dzīvībai bīstams. Nākamais šķērslis spēlē „Nokļūsti līdz mašīnai” ir 8 gadīgs avīžpuika un viņa nedaudz vecākais draugs, kuri mūsu kabatās ir „saskatījuši” biezos rietumu makus. Papildus tam, mūsu šoferis vēl nav piebraucis.Tā mēs pavadām vismaz piecas minūtes viņu kompānijā. Mazo nominālvērtību banknotes mēs esam iztērējuši un man ir tikai 100 taku banknotes (1 Eiro). Klusu to pasaku Lezlijai, bet bērnu ausis dzird visu. Tas viņus nemulsina un aktīvākais runātājs saka, ka viņi labprāt pieņemtu arī 100 taku banknoti un to sadalītu fifty/fifty ar mazo puiku (skatīt bildes). Zinot, ka 100 takas šiem puikām piesaistīs citu naudas lūdzēju uzmanību, nogaidu līdz pēdējam un iedodu tās viņiem tikai pirms kāpšanas busā. Pa ceļam uz mājām iebraucam DIT-2 tirgū, kur sameklējam austrāļu miesnieku (gaļas veikalu/skārni). Priecē tas, ka pats īpašnieks, austrālietis Veins pako gaļu kopā ar saviem darbiniekiem. Uz sienas ir ne tikai kvalitātes sertifikāti A4 formāta rāmītī, bet arī sienas gleznojums ar informāciju par to, ka gaļas kvalitāte atbilst un ir pārbaudīta no Britu „PVD” puses. Tā ir būtiska informācija, it īpaši bailīgajiem rietumniekiem. Bet kā saka īsti kārklu angļi „better safe than sorry” (labāk droši, nekā pēc tam nožēlot).

_

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s